Dzūkija

Dzūkijas dialektu nevar sajaukt ne ar ko. Par tie, kas neprot lietuviešu valodu, pamanīs pastāvīgo “dz” skaņu. Lietuvā mēdz skaitīt skaitāmpantu: “Ja ne mežā sēnes un ogas, būtu visas dzūku meitas plikas”. Taču neviens par to nedusmojas, jo patiesi – daudziem ļaudīm Dzūkijā biezajos mežos augošās sēnes, piesaulītē nogatavojušās ogas un bišu ievāktais medus ir bizness un iztikas avots. Gluži tāpat kā viņu viesmīlība, dāsnums un vēlme izrādīt labāko, kas ir viņu reģionā – dabu, autentiskos amatnieku darbus un skanīgās dziesmas. Ja vēlaties uzzināt, kā ļaudis dzīvoja koka namiņos dabas patvērumā pirms vairāk nekā simts gadiem, dodieties uz Dzūkiju.

Viena lieta ir droša – Dzūkijas ļaudis zina, kā dabas veltes liekamas galdā. Ir visai ticams, ka jums pasniegs ko tādu, ko parasti neēdat. Piemēram, sēņu sieru! Neatsakieties – vietējie patiesi zina, kā pagatavot sēnes, un nemēģina jūs noindēt. Viņi no sēnēm gatavo zupas un sautējumus, pilda tās mīklā un klimpās, žāvē, sāla un marinē ziemai. Dzūkijā noteikti jānogaršo banda – tradicionālā sāļā kūka, kuru gatavo no kartupeļiem vai griķiem un cep uz kāposta lapas. Meklējiet vietas, kur to pasniedz uzreiz pēc izņemšanas no ar malku kurinātas krāsns. Ja jums tā iepatīkas, palūdziet arī griķu babkas gabaliņu, ko piekost pie meža tējas – tā ir salda kūka, kurai pievienots medus.

Ļaudis, kuri mīt Viļņā, dažkārt ir pārsteigti, ka viņus dēvē par dzūkiem. Patiesībā Viļņa, kā arī līdzās esošā vēsturiskā Lietuvas galvaspilsēta, kura ir slavena savu ezeru, karaīmu un tatāru ēdienu un skaistās Traķu pils dēļ, ģeogrāfiski atrodas Dzūkijas novadā. Jums neizdosies iepazīt visu Dzūkiju pāris dienās – atvēliet laiku barokālajai Viļņai, izbaudiet Traķu mieru un tikai tad dodieties tālāk uz Alītu un Merķini, Druskininku un Birštonas kūrortiem ar daudzajiem minerālūdens avotiem un svaigo priežu meža gaisu. Ja vēlaties izkustēties un atpūtināt prātu, meklējiet laivu vai kajaku nomas vietas. Brauciens lejup pa straujo Ūlas upi, iespējams, kļūs par jūsu ceļojuma lielāko piedzīvojumu. Gādājiet, lai esat izbaudījuši, kā tas ir – karstā dienā mežā pielasīt pilnu grozu ar mellenēm vai saskaitīt zem ozola augošo baraviku brūnās cepurītes. Ja drosmes netrūkst – dodieties purvā Čepkeļu dabas rezervātā, kurš ir viens no plašākajiem purvājiem Rietumeiropā. Iespaidīgas fotogrāfijas ir garantētas!