Lietuvas virtuve
Lietuvā tik daudz mūsu pārtikas nāk no zemes - mēs to nozvejojam mūsu skaidrajos ezeros un lagūnās, medījam mežos, novācam tos laukos un nogatavojamies mūsu dārzos. Tad mūsu pavāru talantīgās rokas to visu sagatavo un noliek uz galda. Lietuviešu virtuve ir pazīstama ar savu dabiskumu, senajām gatavošanas tradīcijām, kas tiek pasniegtas jaunos veidos, un estētiku, bez kuras nav iedomājamas brokastis, pusdienas vai vakariņas. Nebrīnieties, ja avokado vietā jums tiek pasniegts kliņģerītis vai ja tunča vietā jūs saņemat kādu vietējo zanderu. Un, ja desertā jums tiek piedāvāts biezpiena siera pīrāga gabals ar nātru pildījumu vai sarkano biešu želeju! Viss, kas jums jādara, ir sēdēt un nogaršot visu, kas ir priekšā.
Kulinārās tradīcijas un pieredze
Vai jau esat dzirdējuši par lietuviešu cepelīniem? Tās ir cepelīna formas rīvētu kartupeļu klimpas ar gaļas, biezpiena vai sēņu pildījumu. Tomēr tā vēl nav visa tradicionālā Lietuvas virtuve. To vislabāk var izbaudīt, apceļojot valsts dažādos novadus, kuros šie ēdieni ir cēlušies. Dzūkijā jums tiks likta priekšā kartupeļu banda un griķu boba. Žemaitijā jums pagatavos kastinys vai cibulinė zupu. Suvalkijā jums tiks sagriezts šķēlēs kūpināts skilandis vai no krāsns izvilks ar gaļu pildītu kāpostgalviņu. Aukštaitijā jums noteikti ielies glāzē mājās brūvētu alu vai gira (kvasu). Aplieciet priekšautu un stājieties pie krāsns, plīts vai uguns paši – tā ir lieliska iespēja apgūt ko tādu, kas nav atrodams jūsu pašu valstī.
Tradicionālais svētku galds
Viesu cienāšana ir sena lietuviešu tradīcija. Mēs stingri pie tās turamies. Paraža piekraut ciemiņa šķīvi, nejautājot, vai viņš to vēlas, pamazām izzūd, tomēr mūsu tradicionālajos svētkos joprojām pulcējamies sirsnīgās sarunās ģimenes lokā ap galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdamā.
Reģionālā virtuve
Lietuvā ir pieci reģioni, kuros ļaudis gatavo pēc rakstura un satura atšķirīgus tradicionālos ēdienus. Katram reģionam ir savas īpašās sastāvdaļas.
Muižu virtuve
Lietuvas augstmaņu muižas bija slavenas ar savu viesmīlību. To īpašnieki pat sacentās, cenšoties iegūt labāku pavāru no Francijas vai Itālijas. Viesi augstu vērtēja ar aizjūru garšvielām papildinātās Lietuvas mežu un lauku delikateses. Leģenda vēsta, ka īsta augstmaņa cienīga nāve ir mirt pie galda. Atjaunotajās Lietuvas muižās joprojām ir saglabājusies tradīcija piepildīt viesa vēderu. Muižu virtuvēs tiek rīkotas īpašas vakariņas. Jums jābūt gataviem šīm dzīrēm – labāk nāciet tukšā dūšā.
Etnisko minoritāšu virtuve
Gadsimtu gaitā Lietuvu šķērsojuši daudzi ceļi. Vēstures gaitā mūsu mazajā valstī apmetušās dažādas etniskās minoritātes un etniskās grupas, kuras kļuvušas par mūsu dzīves un mūsu tradīciju daļu. Tāpat arī viņu virtuve. Ebreji, krievi, poļi, rutēņi, baltkrievi, tatāri un karaīmi, kuri te palikuši kopš Lietuvas Dižkunigaitijas laikiem – viņi visi ir likuši mūsu galdā ēdienus, bez kuriem šodien nespējam iedomāties savus svētkus. Vēsturiskajā Lietuvas galvaspilsētā Traķos varat nogaršot kibinus – pīrādziņus ar gaļu, kurus gatavo vietējie karaīmi. Senajā tatāru ciematā Raižos Alītas rajonā vietējie jūs pacienās ar šimtalapi – savu tradicionālo simts lapu kūku ar magoņu sēkliņām. Viļņā nobaudiet krievu pelmeņus un noteikti nogaršojiet ebreju beigeļus un siļķi ar rozīnēm un kanēli ebreju gaumē.
Dzērienu gatavošanas tradīcijas
“Es dzēru alu un medalu, tas lija man bārdā...” – tā beidzas lietuviešu pasakas. Medalus brūvēšana pēc lietuviešu paražas ir aprakstīta jau 16. gadsimtā, un vēsturnieki apgalvo, ka lietuvieši, iespējams, ir dzēruši no medus pagatavoto medalu jau mezolīta periodā. Alus šeit sāka izplatīties līdz ar lauksaimniecības attīstību, vēlāk lietuvieši sāka darīt arī vīnu. Dzērieni allaž ir bijusi lietuviešu svētku un reliģisko rituālu neatņemama daļa. Brūvētāji ļoti rūpīgi glabāja senās receptes un nodeva tās no paaudzes paaudzē. Vai nebūtu interesanti uzzināt, kā patiesībā garšo īsts lietuviešu ogu vīns, alus un medalus?