Andrius Aleksandravičius

Reliģiskais tūrisms

Lai gan katolicisms Lietuvā ienāca visvēlāk Eiropā, svēto katoļu vietas ir atrodamas visā valstī. Sākot ar vienu no pirmajām Jaunavas Marijas parādīšanās vietām Šiluvā, pasaulslaveno Dieva Žēlsirdības oriģinālo gleznu un tās vēstures aizsākumiem Viļņā līdz baroka klosteriem un maģiskajām Sv. Jaunavas Marijas gleznām. Ceļojumi pa katoļu Lietuvu ne tikai apburs ar savu iespaidīgo arhitektūru, bet arī iepazīstinās ar sarežģīto Lietuvas vēsturi, ļaus izjust gadsimtiem senās svētceļojumu tradīcijas un atklāt garīgo mieru šajās vietās ar unikālu auru, no kurām lielākā daļa atrodas apbrīnojamās dabas vietās.

Viļņa – Dieva Žēlsirdības pilsēta

Šaurās Viļņas vecpilsētas ielās un zaļajā Viļņas Antakalnis rajonā svētceļnieki no visas pasaules atklāj Dieva Žēlsirdības vēstures izcelsmi. 1933. gadā uz Žēlsirdības Mātes māsu klosteri, kas atrodas Antakaļņa rajonā, no Polijas ieradās māsa Faustīna, kura vairāku Viļņā pavadītu gadu laikā piedzīvoja desmitiem Jēzus parādīšanās, kas kļuva par Dieva Žēlsirdības dievbijīguma pamatu. Lai gan vīzijas notika agrāk, taču māsa Faustīna, dzīvojot Viļņā, sāka par tām stāstīt mācītājam Mīkolam Sopočkam, kurš kļuva par viņas garīgo vadītāju. Ar šī mācītāja palīdzību māsas Faustīnas vīzijas kļuva par Dieva Žēlsirdības gleznu, kuru uzgleznoja toreizējais gleznotājs Eugēnijs Kazimirovskis. Lai gan vēstures līkloči noveda pie šīs gleznas aizmirstības uz vairāku gadu desmitiem ilgās padomju okupācijas laikā, Dieva žēlsirdības vēsts un šīs gleznas kopijas izplatījās visā pasaulē.

Šiluva – Jaunavas Marijas parādīšanās vieta

1988. gadā pāvests Jānis Pāvils II Žemaišu Kalvarijas Vissvētākās Jaunavas Marijas Apmeklēšanas baznīcai piešķīra mazās bazilikas titulu, bet 2006. gadā maģiskā glezna kronēta ar pāvesta kroņiem.

Krustu kalns

Daudzus gadus mēģināts sagraut, bet nesagrauts, dedzināts, bet nesadedzināts, Krustu kalns ir viens no mūsu brīvības, ticības un cerības simboliem, un pasaules svētceļniekiem – vēl viena vieta, kura ir jāapmeklē. 1993. gadā Krustu kalnā lūdzās pāvests Jānis Pāvils II. Vēlāk viņš daudzreiz atcerējās šo vietu savās runās un uz Lietuvu nosūtīja krucifiksu. Pie Krusta sākas un beidzas Svētceļojumi.

Netālu no Šauļiem esošo pauguru, uz kura stāv tūkstošiem koka krustu, ceļojumu portāls  „Condé Nast Traveler“ iekļāva visbaisāko vietu TOP 20. Varbūt saraksta veidotāji nevēlētos pavadīt nakti Krustu kalnā, bet mums tā ir gaismas un cerību vieta, kas atspoguļo mūsu vēsturisko, kultūras tradīciju. Īpaša tradīcija ir ikgadējās Krustu kalna atlaidas, kas notiek jūlija pēdējā svētdienā un pulcē tūkstošiem svētceļnieku.

Traķu bazilika

Trakai ir vēsturiskā Lietuvas galvaspilsēta brīnišķīgā dabas nostūrī un Lietuvas Vītauta Dižā mītne. Traķu vēsturi atgādina ne tikai Traķu pils, kas atrodas vienā no salām, bet arī 15. gadsimtā dibināta gotikas un baroka Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas bazilika, kas šo titulu ieguva 2017. gadā. Šī svētnīca gadsimtiem ilgi bijusi Traķu garīgais centrs – tā nekad nav tikusi slēgta un vienmēr kalpojusi tikai reliģiskiem mērķiem.

Traķu bazilika var lepoties ar brīnumainu Dievmātes gleznu, kas tur karājas sešus gadsimtus. Pie Dievmātes gleznas šobrīd var saskaitīt 400 votu – pateicību par cilvēku brīnumaino žēlastību, ko sagaidīja cilvēki, kas šeit lūdzas jau simtiem gadu! Pirms 300 gadiem šī glezna saņēma toreizējā pāvesta dāvinātos kroņus – tā ir pirmā oficiāli kronēta glezna Lietuvā. Oriģinālā glezna Traķos nonāca kā Bizantijas imperatora dāvana toreizējam Lietuvas valdniekam Vītautam Dižajam par godu kristībām. Laika gaitā glezna tikusi pārzīmēta un mainījusies, bet to vienmēr ir godinājuši visi Traķu un apkārtnes iedzīvotāji – ne tikai katoļi, bet arī Traķos dzīvojošās pareizticīgo un musulmaņu reliģiskās kopienas.

Arī šodien baziliku apmeklē daudz ticīgo no Lietuvas un citām valstīm. Īpaši 15. augustā un 8. septembrī, kad visiem svētceļniekiem notiek ikgadējās Trakiņu atlaidas, kuru laikā notiek 30 km svētceļnieku gājieni no Viļņas Aušras Vārtiem līdz Traķu bazilikai.

Klosteri

Lietuvas klosteri stāsta dažādus stāstus – dažos par mūkiem atgādina iespaidīgas arhitektūras būves un mūku rakstītās grāmatas, savukārt citos ordeņu brāļi un māsas dažādos klostera apģērbos turpina veltīt laiku lūgšanām, pieņem svētceļniekus vai strādā ar vietējām kopienām. Aicinām Jūs izjust šos stāstus un sajust dabu un mieru, kas ieskauj klosterus, kur joprojām dzīvo mūki.